Sanghabhedavastu [sanskrit]

79,275 words

The Sanskrit edition of the Sanghabhedavastu: The 17th and last section of the Vinaya of the Mulasarvastivadin. The text includes descriptions of the life of the Buddha Original titles: Saṅghabhedavastu (सङ्घभेदवस्तु), Saṃghabhedavastu (संघभेदवस्तु, Samghabhedavastu)

Chapter 238 - The discourse of Śroṇakoṭīviṃśa

yo'sau bhadanta bhikṣurbhavati arhan kṣīṇāsravaḥ kṛtakṛtyaḥ kṛtakaraṇīyaḥ apahṛtabhāraḥ anuprāptasvakāryaḥ parikṣīṇabhavasaṃyojanaḥ samyagājñāsuvimuktacittaḥ sa tasmin samaye ṣaṭsthānānyadhimukto bhavati; naiṣkramyamadhimukto bhavati; trṣṇākṣayamupādānakṣayamasaṃ moṣaṃ ca cetasā adhimukto bhavati; syātkhalu bhadanta ihaikatyasya evaṃ śraddhāmātrakaṃ, bata ayamāyuṣmānniśritya naiṣkramyamadhimukta iti; na khalvevaṃ draṣṭavyaṃ kṣayādbhadanta rāgasya kṣayāddveṣasya kṣayānmohasya naiṣkramyamadhimukto bhavati; syātkhalu ihaikatyasya evaṃ śīlamātrakaṃ bata ayamāyuṣmānniśritya avyābādhyamadhimukta iti; na khalvevaṃ draṣṭuṃ; kṣayādbhadanta rāgasya kṣayāddveṣasya kṣayānmohasya avyābādhyamadhimukto bhavati; syātkhalu bhadanta ihaikatyasya evaṃ lābhasatkāraślokamātrakaṃ (i 145) bata ayamāyuṣmān parimṛgayamāṇāḥ prāvivekyamadhimukta iti; na khalvevaṃ draṣṭavyaṃ; kṣayādbhadanta rāgasya kṣayāddveṣasya kṣayānmohasya tṛṣṇākṣayamupādānakṣayamasaṃmoṣaṃ ca cetasā adhimukto bhavati; yo'sau bhadanta bhikṣurbhavati arhan, kṣīṇāsravaḥ kṛtakṛtyaḥ kṛtakaraṇīyaḥ apahṛtabhāraḥ anuprāptasvakāryaḥ parikṣīṇabhavasaṃyojanaḥ samyagājñāsuvimuktacittaḥ tasmin samaye imāni ṣaṭsthānānyadhimukto bhavati; yo'sau bhadanta bhikṣurbhavati śaikṣa asaṃprāptamānasaḥ sa uttaraṃ yogakṣemaṃ nirvāṇamabhiprārthayamānarūpo bahulaṃ viharati; tasmin samaye śaikṣaiḥ śīlaiḥ samanvāgato bhavati śaikṣaiścendriyaiḥ; so'pareṇa samayena āsravāṇāṃ kṣayādanāsravāṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ dṛṣṭa eva dharme svayamabhijñayā sākṣātkṛtya upasaṃpadya pravedayate; kṣīṇā me jāti, uṣitaṃ brahmacaryaṃ; kṛtaṃ karaṇīyaṃ; nāparamasmādbhavaṃ prajānāmi iti; sa tasmin samaye aśaikṣaiḥ śīlaiḥ samanvāgato bhavati aśaikṣaiścendriyaiḥ; tadyathā dahraḥ kumārako bālo mandaḥ uttānaśāyī tasmin samaye dahraiḥ śīlaiḥ samanvāgato bhavati dahraiścendriyaiḥ; so'pareṇa samayena vṛddheranvayāt, indriyāṇāṃ paripākātsa tasmin samaye vṛddhaiḥ śīlaiḥ samanvāgato bhavati vṛddhaiścendriyaiḥ; evameva yo'sau bhikṣurbhavati śaikṣa asaṃprāptamānasaḥ sa uttaraṃ yogakṣemaṃ nirvāṇamabhiprārthayamānarūpo bahulaṃ viharati; sa tasmin samaye śaikṣaiḥ samanvāgato bhavatiṃ śaikṣaiścendriyaiḥ; so'pareṇa samayena āsravāṇāṃ kṣayādanāsravāṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ dṛṣṭa eva dharme svayamabhijñayā sākṣātkṛtva upasaṃpadya pravedayate; kṣīṇā me jāti, uṣitaṃ brahmacaryaṃ; kṛtaṃ karaṇīyaṃ; nāparamasmādbhavaṃ prajānāmi iti; sa tasmin samaye aśaikṣaiḥ śīlaiḥ samanvāgato bhavati aśaikṣaiścendriyaiḥ; tasya cetbhṛśānyapi cakṣurvijñeyāni rūpāṇi cakṣuṣa ābhāḥ samāgacchanti nāsya tāṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ paryādadate; sthitamevāsya tatcittaṃ bhavati, adhyātmamaviparītaṃ suvimuktaṃ
subhāvitaṃ; (i 146) vyayaṃ cāsyānupaśyati; tasya cedbhṛśā api śrotavijñeyāḥ śabdāḥ ghrāṇavijñeyāḥ gandhāḥ jihvāvijñeyā rasāḥ kāyavijñeyāni spraṣṭavyāni manovijñeyā dharmāḥ manasa ābhāḥ samāgacchanti nāsya tāṃ cetovimuktiṃ prajñāvmukti paryādadate; sthitamevāsya taccittaṃ bhavati; adhyātmamaviparītaṃ suvimuktaṃ subhāvitaṃ; (a 476 ) vyayaṃ cāsyānupaśyati; tadyathā nagarasya nigamasya nātidūre mahāśailaḥ parvataḥ syāt, akhaṇḍaḥ acchidraḥ asuṣiraḥ susaṃvṛttaḥ ekaghanaḥ; tasya cetpūrvasyā diśo bhṛśo vāyuvega āgacchennainaṃ calayet, nainaṃ kampayet, nainaṃ paścimāyāṃ diśyupasaṃharet; saceddakṣiṇasyāḥ paścimāyāḥ uttarasyā diśo vāyuvegaḥ āgacchennainaṃ calayet, nainaṃ kampayet, nainaṃ dakṣiṇasyāṃ diśyupasaṃharet; yatastato bhṛśo vāyuvega āgacchennainaṃ calayet, nainaṃ kampayet, nainaṃ yatastata upasaṃharet; evameva tasya bhṛśānyapi cakṣurvijñeyāni rūpāṇi cakṣuṣa ābhāḥ samāgacchanti; nāsya tāṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ paryādadate; sthitamevāsya taccittaṃ bhavati adhyātma aviparītaṃ suvimuktaṃ subhāvitaṃ; vyayaṃ cāsyānupaśyati iti; idamavocadāyuṣmān śroṇaḥ koṭīviṃśaḥ; idamuktvā arhannathāparametaduvāca sthaviraḥ
naiṣkramyādhimuktasya avyābadhyaṃ ca cetasaḥ |
prāvivekyādhimuktasya tṛṣṇākṣayaratasya ca ||
upādānakṣayādhimuktasya asaṃmoṣaṃ ca cetasaḥ |
jñātvā āyatanotpādaṃ tataścittaṃ vimucyate ||
tato vimuktacittasya śāntacittasya tāyinaḥ |
kṛteṣu karaṇīyeṣu karaṇiyaṃ na vidyate || (i 147)
yathāpi parvataḥ śailo vāyunā na prakampate |
evaṃ rūpāṇi śabdāśca sparśā gandhā atho rasāḥ ||
dharmā iṣṭā aniṣṭaśca pravepanti tāyinaḥ |
sthitaṃ cittamaneyasya vyayaṃ cāsyānupaśyati || iti
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadanta āyuṣmatā śroṇena karma kṛtaṃ yasya karmaṇo vipākena āḍhye mahādhane mahābhoge kule jātaḥ; suvarṇavarṇāni ca romāṇi pādatalayorjātāni; paṃcaśatikaścāsya dine dine sthālipāka upasthāpyate; ita ekanavataṃ kalpamupādāya na kadācidanāstīrṇe pṛthivīpradeśe pādo nyastaḥ; jātamātreṇa viṃśatihiraṇyakoṭyaḥ avalehikāmūlyaṃ labdhāḥ; bhagavataśca śāsane praviśya sarvakleśaprahāṇāsarhatvaṃ sākṣātkṛtamiti
bhagavānāha: śroṇenaiva bhikṣavaḥ koṭīviṃśena karmāṇi kṛtānyupacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayānyoghavatpratyupasthitānyavaśyabhāvīni; śroṇakoṭīviṃśena karmāṇi kṛtānyupacitāni labdhasaṃbhārāṇi ko'nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtānyupacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau; api tu (a 477 ) upātteṣveva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhānyaśubhāni ca;
na praṇaśyanti karmāṇyapi kalpaśatairapi |
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām ||

Let's grow together!

I humbly request your help to keep doing what I do best: provide the world with unbiased sources, definitions and images. Your donation direclty influences the quality and quantity of knowledge, wisdom and spiritual insight the world is exposed to.

Let's make the world a better place together!

Like what you read? Help to become even better: