Essay name: Notices of Sanskrit Manuscripts

Author: Rajendralala Mitra

These pages represent a detailed description of Sanskrit manuscripts housed in various libraries and collections around the world. Each notice typically includes the physical characteristics, provenance, script, and sometimes even summaries of the content of the Sanskrit manuscripts. The collection helps preserve and make accessible the vast heritage of Indian literary and philosophical traditions contained within these manuscripts.

Volume 6 (1882)

Page:

101 (of 348)


External source: Shodhganga (Repository of Indian theses)


Download the PDF file of the original publication


Warning! Page nr. 101 has not been proofread.

OF CULTURE IMINISTRY OF त्रा [trā ] GOVERNMENT OF SL 100 1 एम्नवारा निरूपणं । ममधाराकथनं । विषमधाराकथनं । एतयेाः स्थानानयनादिप्रकारकथनं ।
एवं परभ ज्ञेयं । तथा कृतिधाराकथनं । श्राकृतिधाराकथनं । घनधाराकथनं । वर्गमाटकाधाल
राकथन | घनमाढकाधारा । द्विरूप वर्गधाराकथनं । क्रमेणानेन चतुर्दशविधधारानिरूपणं ।
संख्याप्रमाणप्रपञ्चनञ्च वृत्तमिति ज्ञेयं । अधुना पूर्वोत्तत्य उपमाप्रमाणख पटविधत्वनिरूपणं ।
यथा, ---पल्यं, सागरः, सत्यङ्गुलं, प्रतराङ्गुलं घनाङ्गुलं जगत्त्रेणिः, जगत्प्रतरः, घनलोकश्चेति ।
तत्र व्यवहाराद्धारादापत्यानीतिपत्यत्रयेण क्रमेण संख्याद्वीपसमुद्राः क स्थित्यादयश्च वर्णिताः ।
पत्याने [emnavārā nirūpaṇaṃ | mamadhārākathanaṃ | viṣamadhārākathanaṃ | etayeाḥ sthānānayanādiprakārakathanaṃ |
evaṃ parabha jñeyaṃ | tathā kṛtidhārākathanaṃ | śrākṛtidhārākathanaṃ | ghanadhārākathanaṃ | vargamāṭakādhāla
rākathana | ghanamāḍhakādhārā | dvirūpa vargadhārākathanaṃ | krameṇānena caturdaśavidhadhārānirūpaṇaṃ |
saṃkhyāpramāṇaprapañcanañca vṛttamiti jñeyaṃ | adhunā pūrvottatya upamāpramāṇakha paṭavidhatvanirūpaṇaṃ |
yathā, ---palyaṃ, sāgaraḥ, satyaṅgulaṃ, pratarāṅgulaṃ ghanāṅgulaṃ jagattreṇiḥ, jagatprataraḥ, ghanalokaśceti |
tatra vyavahārāddhārādāpatyānītipatyatrayeṇa krameṇa saṃkhyādvīpasamudrāḥ ka sthityādayaśca varṇitāḥ |
patyāne
]
/पायकथनं । चत्र क्षेत्रसंस्थानादिकथनं । एवं सागरोपम चले। पमादीनां खरूपनि
रूप । पूर्वोक्तचतुर्दशरज्नुपर्थ्यन्तं लोकस्य क्षायामकथनं । रज्जुफलादिनिरूपणं । अधोलोके-
चफलानयनाय तस्य चष्टषाप्रभेदकथनं । यथा, - सामान्यं, कर्द्धीयतं तिर्य्यगायतं, यवमुरज
यवमध्यं, मन्दरं, दूथं, गिरिकटकञ्च । क्रमेषां क्षेत्रफलादिनिरूपणं । लोकशिखरे वायुवाजन्य-
कथनं । वारक्षेत्र फलादिकथनं । वृक्षे सार इव लोकमध्ये बसनाली खरूपकथनं । जसनान्यधः-
भूमिभेदकथनं । तत्र सुरजदले सप्तमाः, यथा, - एलशर्करा, वालुकाः पङ्कं घूमः, तमः, महा-
तमः, प्रभा चेति । तच पृथिव्यादीनां भेदादिनिरूपणं । शीते। व्यादिविभागकथनञ्च । दिग्विभाग-
कथनं । नरकादिसंख्यादिनिरूपणं । विस्तरेण नरक वर्णनं । वैतरणीनदीवर्णनं । नरकानिः
हृतस्य जीवस्य उत्पत्तिनियमकथनं तच प्रथमं तिर्य्यग्यानो उत्पत्तिकथनं । नरकं गच्छ
जीवानां पृथिवों प्रति नियमकधनं । चथ पूथ्वाक्तभवनेषु सप्तकोटिद्वासप्ततिलचसंख्यकानि जिन-
भवनानि समीतिकथनं । भवनवासिनां कुलभेदकथनं । तच वसुरादिगणकथनं । भूतानन्दा-
दिगणकथनं । चरिषेणादिगणकथनं । क्रमेणासुरादीनां चित्रकथनं । यथा, -चूडामणि- फणि-
गड-गण-मकर ख सिक-वज्र-सिंह- कलम-वश्वास । व्यश्वत्य-सप्तच्छद- शाल्मली जम्ब-वेतस कदम
जिय- शिरीष पलाश - राजद्रुमरूपचेत्यतरकथनं । चैत्यतरूणां मूलदेशे प्रतिमास्थापनार्थं लक्षा-
दिनिर्माण प्रकारकथनं । इन्द्रादीनां भवनसंख्यादिकथनं । ष्यनीकभेदकथनं । तच नृत्यानी-
वादिसंख्याकथनं । तत्र भवनेषु असुरादिदेवीनां संख्याकथनं । तथाहि - महादेव्यः ५, परिवा
र द्रव्यः ५, १९८५, वलिभिकाः, २६०००, चम्बिलियाः ५६०००, विकुब्बीणादेव्यः पृथगेव ४००
[pāyakathanaṃ | catra kṣetrasaṃsthānādikathanaṃ | evaṃ sāgaropama cale| pamādīnāṃ kharūpani
rūpa | pūrvoktacaturdaśarajnuparthyantaṃ lokasya kṣāyāmakathanaṃ | rajjuphalādinirūpaṇaṃ | adholoke-
caphalānayanāya tasya caṣṭaṣāprabhedakathanaṃ | yathā, - sāmānyaṃ, karddhīyataṃ tiryyagāyataṃ, yavamuraja
yavamadhyaṃ, mandaraṃ, dūthaṃ, girikaṭakañca | krameṣāṃ kṣetraphalādinirūpaṇaṃ | lokaśikhare vāyuvājanya-
kathanaṃ | vārakṣetra phalādikathanaṃ | vṛkṣe sāra iva lokamadhye basanālī kharūpakathanaṃ | jasanānyadhaḥ-
bhūmibhedakathanaṃ | tatra surajadale saptamāḥ, yathā, - elaśarkarā, vālukāḥ paṅkaṃ ghūmaḥ, tamaḥ, mahā-
tamaḥ, prabhā ceti | taca pṛthivyādīnāṃ bhedādinirūpaṇaṃ | śīte| vyādivibhāgakathanañca | digvibhāga-
kathanaṃ | narakādisaṃkhyādinirūpaṇaṃ | vistareṇa naraka varṇanaṃ | vaitaraṇīnadīvarṇanaṃ | narakāniḥ
hṛtasya jīvasya utpattiniyamakathanaṃ taca prathamaṃ tiryyagyāno utpattikathanaṃ | narakaṃ gaccha
jīvānāṃ pṛthivoṃ prati niyamakadhanaṃ | catha pūthvāktabhavaneṣu saptakoṭidvāsaptatilacasaṃkhyakāni jina-
bhavanāni samītikathanaṃ | bhavanavāsināṃ kulabhedakathanaṃ | taca vasurādigaṇakathanaṃ | bhūtānandā-
digaṇakathanaṃ | cariṣeṇādigaṇakathanaṃ | krameṇāsurādīnāṃ citrakathanaṃ | yathā, -cūḍāmaṇi- phaṇi-
gaḍa-gaṇa-makara kha sika-vajra-siṃha- kalama-vaśvāsa | vyaśvatya-saptacchada- śālmalī jamba-vetasa kadama
jiya- śirīṣa palāśa - rājadrumarūpacetyatarakathanaṃ | caityatarūṇāṃ mūladeśe pratimāsthāpanārthaṃ lakṣā-
dinirmāṇa prakārakathanaṃ | indrādīnāṃ bhavanasaṃkhyādikathanaṃ | ṣyanīkabhedakathanaṃ | taca nṛtyānī-
vādisaṃkhyākathanaṃ | tatra bhavaneṣu asurādidevīnāṃ saṃkhyākathanaṃ | tathāhi - mahādevyaḥ 5, parivā
ra dravyaḥ 5, 1985, valibhikāḥ, 26000, cambiliyāḥ 56000, vikubbīṇādevyaḥ pṛthageva 400
]
% । तथा शनीकवाहनादि संख्यादिकथनश्च ।

एवं भवन लोक निरूपणानन्तरं व्यक्तरलेोकनिरूपणं । तत्र जिनगे इस यादिकथनञ्च । व्यन्त-
कुलभेद निरूपणं । पथ किन्नर-किं पुरुष-महोरग गन्धर्थ-यच-राक्षस-भूत-पिशाचरूपाट-
विधव्यन्तरदेवताकथनं । तेषां वर्षा दिनिरूपणच । चैत्यतरभेदकथनं । यथा, अशोक चम्पक-
नाग के मर-तुम्बुरा- वट- चाश्वन्य-कष्ठकर तुलसी कदमहत्ताश्च । अथ वृत्तभूलेषु जिनप्रतिमास्था-
पनार्थ
सभादिनिर्माणविधिकथनं । किन्नरादीनां (प्रिया) वज्ञभिकानिरूपणं । तेषां सेना-
महत्त निरूपणच व्यन्तरलेोकस्य पूर्वखां दिशि अबूदीपतुल्यानि पञ्चपञ्चनगराणि समीति
कथनपूर्वकं तदुपरि महाप्रासादखरूपकथनं । तन्नगरवावनवर्णनादिकं । भवनादिवर्णनच ।
[| tathā śanīkavāhanādi saṃkhyādikathanaśca |
|
evaṃ bhavana loka nirūpaṇānantaraṃ vyaktaraleोkanirūpaṇaṃ | tatra jinage isa yādikathanañca | vyanta-
kulabheda nirūpaṇaṃ | patha kinnara-kiṃ puruṣa-mahoraga gandhartha-yaca-rākṣasa-bhūta-piśācarūpāṭa-
vidhavyantaradevatākathanaṃ | teṣāṃ varṣā dinirūpaṇaca | caityatarabhedakathanaṃ | yathā, aśoka campaka-
nāga ke mara-tumburā- vaṭa- cāśvanya-kaṣṭhakara tulasī kadamahattāśca | atha vṛttabhūleṣu jinapratimāsthā-
panārtha
sabhādinirmāṇavidhikathanaṃ | kinnarādīnāṃ (priyā) vajñabhikānirūpaṇaṃ | teṣāṃ senā-
mahatta nirūpaṇaca vyantaraleोkasya pūrvakhāṃ diśi abūdīpatulyāni pañcapañcanagarāṇi samīti
kathanapūrvakaṃ tadupari mahāprāsādakharūpakathanaṃ | tannagaravāvanavarṇanādikaṃ | bhavanādivarṇanaca |
]

Like what you read? Consider supporting this website: