Essay name: Notices of Sanskrit Manuscripts

Author: Rajendralala Mitra

These pages represent a detailed description of Sanskrit manuscripts housed in various libraries and collections around the world. Each notice typically includes the physical characteristics, provenance, script, and sometimes even summaries of the content of the Sanskrit manuscripts. The collection helps preserve and make accessible the vast heritage of Indian literary and philosophical traditions contained within these manuscripts.

Volume 6 (1882)

Page:

100 (of 348)


External source: Shodhganga (Repository of Indian theses)


Download the PDF file of the original publication


Warning! Page nr. 100 has not been proofread.

MINISTRY OF CUE GOVERNMENT OF 99 यन्नादखिलबुधानां विद्यायलदभूत्प्रटभिरित यख
तच्छासनमपनुदतादनघं घनकुमतितिमिरनिवहमदः ॥
श्रमप्रतिहताप्रतिमनिः प्रतिपचनिः करणभगवन्नेमिचन्द्र मैदान्तदेव चतुरनुयोगचतुरुद धिपार-
गया मण्डरायप्रतिबोधनव्याने नाशेषविनेयज्ज नप्रतिबोधनार्थं त्रिलोकसारनामानं धन्यमा रचयन्
मदादो निर्विघ्नतः शास्त्रपरिसमाप्तप्रादिकं फल कुलमवलोक्य विशिष्टेष्टदेवतामभियाति ।
[yannādakhilabudhānāṃ vidyāyaladabhūtpraṭabhirita yakha
tacchāsanamapanudatādanaghaṃ ghanakumatitimiranivahamadaḥ ||
śramapratihatāpratimaniḥ pratipacaniḥ karaṇabhagavannemicandra maidāntadeva caturanuyogacaturuda dhipāra-
gayā maṇḍarāyapratibodhanavyāne nāśeṣavineyajja napratibodhanārthaṃ trilokasāranāmānaṃ dhanyamā racayan
madādo nirvighnataḥ śāstraparisamāptaprādikaṃ phala kulamavalokya viśiṣṭeṣṭadevatāmabhiyāti |
]
'बलगोविंद [balagoviṃda] ' इति । पाथी कथ्यते । रामसामि नमस्यामि नमस्करोमि । कं, विमलय रमि-
शचंद विमलतरनेमिचन्द्र । इत्यादि ।
[iti | pāthī kathyate | rāmasāmi namasyāmi namaskaromi | kaṃ, vimalaya rami-
śacaṃda vimalataranemicandra | ityādi |
]
End.
टीकायाः ।
इति केमिचंदमणिणा राज्यसुदेवभयणं दिवच्छेषा ।
रयो तिलोयसारी खतं तु तं वसुदादुरिया ॥ १००८ ॥
रूपमिचंद सम्म कदिनमा तहिं तहिं रद्दा ।
माधव चंदतिरिने शिएमएस र जिमनहिं ॥
स्वकीयगुरुनेमिचन्द्र सिद्धान्तचक्रिणां समताः । थथ वा अन्यकर्तृणां नेमिचन्द्रसिद्धान्तिदेवा-
नामभिप्रायानुसारिण्याः कतिपयगाथाः । माधवचन्द्रत्रैविद्येनापि तत्र तच रचिताः। इदम
स्वाराचार्यवरसरणीयं । साम्प्रतमलङ्कारकत्तप्यन्तमङ्गलं कुर्यभीष्टाशंसनं करोति ।

चरहन्त सिचाइरिय उचन्न यासा पचपरमेठी ।
इयपञ्चनमाकारी भवे भवे म सुद्धं दितु ॥
[ṭīkāyāḥ |
iti kemicaṃdamaṇiṇā rājyasudevabhayaṇaṃ divaccheṣā |
rayo tiloyasārī khataṃ tu taṃ vasudāduriyā || 1008 ||
rūpamicaṃda samma kadinamā tahiṃ tahiṃ raddā |
mādhava caṃdatirine śiemaesa ra jimanahiṃ ||
svakīyagurunemicandra siddhāntacakriṇāṃ samatāḥ | thatha vā anyakartṛṇāṃ nemicandrasiddhāntidevā-
nāmabhiprāyānusāriṇyāḥ katipayagāthāḥ | mādhavacandratraividyenāpi tatra taca racitāḥ| idama
svārācāryavarasaraṇīyaṃ | sāmpratamalaṅkārakattapyantamaṅgalaṃ kuryabhīṣṭāśaṃsanaṃ karoti |
|
carahanta sicāiriya ucanna yāsā pacaparameṭhī |
iyapañcanamākārī bhave bhave ma suddhaṃ ditu ||
]
Colophon. इति श्रीनेमिचन्द्रसिद्धान्तिदेवानामभिप्रायानुमारिणा माधव चन्द्रचैविद्येन-
रचिता नेलो कासारटीका वृहत्समाप्ता ।
विषयः ।
ग्रन्थस्य भवनव्यन्तर-ज्योतिः-विमान-नर मिथ्येक लोक - जिनभवनरूपपचाधिका
रकथनं । लोकस्य व्यक्तित्त्वादिकथनं । तत्र शून्यवादनिराकरणं । ईश्वर कल्कत्व निराकरा ।
खभावनि तत्वकथनं । परमाखारब्धतानिराकरणं । मायावाद निराकरणं । चणिकमतनिरा
लोकस्य (भवनस्य) सरजसन्निभत्वकथनं तत्र चतुईशरमयकल्पनं । जगत्त्रेष्याः सप्त म
भागो रज्जुरिचि लचणकथनं । वृन्दाङ्गुलादीनां मानानां प्रतिपत्तिकथनं । मानप्रक्रियाकथनं ।
मच लौकिक लोक तर भेदेन द्विविधमानकथनं । तत्र मानोन्मानारमानगणिमानप्रतिमान तत्
तिमानभेदेन लौकिक मानस्य षड्विधत्वकथनं । व्यसेवकालभावभेदेन लोकोत्तरमानस्य चतुर्व्वि-
धत्वकथनं । तत्र द्रव्यादीनां क्रमेण जघन्योत्कृष्टत्वकथनं । संख्याप्रमाणोपमाप्रमाण-भेदेन द्राव्य
दैविध्यकथनं । संख्येयमसंयमनन्तमिति संख्यापि विविध । तत्र असंख्येयमनन्तञ्च प्रत्येकं चि.
विषं परीतं युक्तं द्विकारमिति । चथ संख्येयज्ञाननिमित्तं, अनवस्था, शलाका, प्रतिशलाका,
महाशलाकेति चलारि कुष्णानि कल्पयितव्यानि । तच चतुर्णां कुखानां व्यासादिपरिमा एकथन
क्षेत्रफलज्ञानोपायकथनं । तत्र क्षेत्रसंस्थानादिकीर्तनच । कुण्डानां खातशिखादिफलानयनादि-
प्रकारकथनं । क्रमेणानेन सप्रभेदासंयेयानमायाः स्वरूपकथनं । एषां विषयस्थाननिरूपणं । त
[iti śrīnemicandrasiddhāntidevānāmabhiprāyānumāriṇā mādhava candracaividyena-
racitā nelo kāsāraṭīkā vṛhatsamāptā |
viṣayaḥ |
granthasya bhavanavyantara-jyotiḥ-vimāna-nara mithyeka loka - jinabhavanarūpapacādhikā
rakathanaṃ | lokasya vyaktittvādikathanaṃ | tatra śūnyavādanirākaraṇaṃ | īśvara kalkatva nirākarā |
khabhāvani tatvakathanaṃ | paramākhārabdhatānirākaraṇaṃ | māyāvāda nirākaraṇaṃ | caṇikamatanirā
lokasya (bhavanasya) sarajasannibhatvakathanaṃ tatra catuīśaramayakalpanaṃ | jagattreṣyāḥ sapta ma
bhāgo rajjurici lacaṇakathanaṃ | vṛndāṅgulādīnāṃ mānānāṃ pratipattikathanaṃ | mānaprakriyākathanaṃ |
maca laukika loka tara bhedena dvividhamānakathanaṃ | tatra mānonmānāramānagaṇimānapratimāna tat
timānabhedena laukika mānasya ṣaḍvidhatvakathanaṃ | vyasevakālabhāvabhedena lokottaramānasya caturvvi-
dhatvakathanaṃ | tatra dravyādīnāṃ krameṇa jaghanyotkṛṣṭatvakathanaṃ | saṃkhyāpramāṇopamāpramāṇa-bhedena drāvya
daividhyakathanaṃ | saṃkhyeyamasaṃyamanantamiti saṃkhyāpi vividha | tatra asaṃkhyeyamanantañca pratyekaṃ ci.
viṣaṃ parītaṃ yuktaṃ dvikāramiti | catha saṃkhyeyajñānanimittaṃ, anavasthā, śalākā, pratiśalākā,
mahāśalāketi calāri kuṣṇāni kalpayitavyāni | taca caturṇāṃ kukhānāṃ vyāsādiparimā ekathana
kṣetraphalajñānopāyakathanaṃ | tatra kṣetrasaṃsthānādikīrtanaca | kuṇḍānāṃ khātaśikhādiphalānayanādi-
prakārakathanaṃ | krameṇānena saprabhedāsaṃyeyānamāyāḥ svarūpakathanaṃ | eṣāṃ viṣayasthānanirūpaṇaṃ | ta
]
SL

Like what you read? Consider supporting this website: