Essay name: Studies in Indian Literary History
Author: P. K. Gode
The book "Studies in Indian Literary History" is explores the intricate tapestry of Indian literature, focusing on historical chronology and literary contributions across various Indian cultures, including Hinduism (Brahmanism), Jainism, and Buddhism.
Volume 2 (1954)
45 (of 571)
External source: Shodhganga (Repository of Indian theses)
Download the PDF file of the original publication
20 20
STUDIES IN INDIAN LITERARY HISTORY
compendium of Yogic texts. The scope of Sivananda's work appears
to be identical with that of Godavaramiśra's as will be seen from
the following comparison of the pertinent passages stating the
scope of the respective works :-
Goāvaramiśra's Yogacintamani
(Ms No. 220 of 1882-83 ).
Folio 131
-
मोक्षरूपफलंप्रति-
साधनत्वेन 'आत्मावारे द्रष्टव्यः' इति
आत्मदर्शनमास्था 'श्रोतव्यो
निदिध्यासितव्यं '
मंतव्यो
इति साधनत्वेन
श्रुतानां श्रवणमनननिदिध्यासनानां मध्ये
निदिध्यासनविधिः सपरिकरः प्रपञ्चितः
भगवता शेषदेवेन प्रतिपक्षखंडन-
व्याख्यादिप्रपंच व्युदासेन भगवदुपेक्षिता-
पेक्षितो योगोपसंहारेण वा स एव
संक्षिप्तो अस्माभिरिह मुमुक्षितहेतोः
यत्वन्रध्यानसमये तवं पदार्थयोरन्योन्य-
पर्यन्त्तमानयनं या च मननादिव्यापार-
समयेऽपि चित्तस्य जीवब्रह्मैक्यविषया-
स्थलेन लक्षणाध्यानसिद्धिः ये च श्रवण-
मनननिदिध्यासन साक्षात्कारा जीव-
न्मुक्तिकैवल्यमुक्तीनां मुमुक्षुणावश्यज्ञा-
तव्या विशेषा, येच स्थाने प्रसंगतः सर्व-
मुपन्यषदा वेदान्तसिद्धान्ता विस्तर-
भयाच्च न इह उपपादिताः ते सर्वे पिता-
महचरणैः संक्षेपकशारीरकवार्त्तिके प्रति-
पादिताः पितृचरणैश्वाद्वैतचिंतामणौ प्रपं
चिताः अस्माभि अथ द्वैतदर्पणे युगपदनु-
वर्णिताः ये च प्रयोगेतिकर्तव्यताफल-
कापालिक - ग्रंथोक्ता विशेषाः ते
श्रुतिस्मृतिविरुद्धत्वादेव उपलक्षिता
इति
,,
[mokṣarūpaphalaṃprati-
sādhanatvena 'ātmāvāre draṣṭavyaḥ' iti
ātmadarśanamāsthā 'śrotavyo
nididhyāsitavyaṃ '
maṃtavyo
iti sādhanatvena
śrutānāṃ śravaṇamanananididhyāsanānāṃ madhye
nididhyāsanavidhiḥ saparikaraḥ prapañcitaḥ
bhagavatā śeṣadevena pratipakṣakhaṃḍana-
vyākhyādiprapaṃca vyudāsena bhagavadupekṣitā-
pekṣito yogopasaṃhāreṇa vā sa eva
saṃkṣipto asmābhiriha mumukṣitahetoḥ
yatvanradhyānasamaye tavaṃ padārthayoranyonya-
paryanttamānayanaṃ yā ca mananādivyāpāra-
samaye'pi cittasya jīvabrahmaikyaviṣayā-
sthalena lakṣaṇādhyānasiddhiḥ ye ca śravaṇa-
manananididhyāsana sākṣātkārā jīva-
nmuktikaivalyamuktīnāṃ mumukṣuṇāvaśyajñā-
tavyā viśeṣā, yeca sthāne prasaṃgataḥ sarva-
mupanyaṣadā vedāntasiddhāntā vistara-
bhayācca na iha upapāditāḥ te sarve pitā-
mahacaraṇaiḥ saṃkṣepakaśārīrakavārttike prati-
pāditāḥ pitṛcaraṇaiśvādvaitaciṃtāmaṇau prapaṃ
citāḥ asmābhi atha dvaitadarpaṇe yugapadanu-
varṇitāḥ ye ca prayogetikartavyatāphala-
kāpālika - graṃthoktā viśeṣāḥ te
śrutismṛtiviruddhatvādeva upalakṣitā
iti
,,
] Sivananda's Yogacintamani
( printed edition ).
Page 281 - (6 verses)
"
'निदिध्यासनमेतत्तु मया साधन-
संयुतम् ।
यथाशास्त्रं यथाबोधं संक्षेपेण निरू-
पितम् ॥
श्रवणं मननं चैव सविशेषं
सविस्तरम् ।
भीतितः ॥
वेदान्तेष्वेव द्रष्टव्यं नोक्तं विस्तर-
रहस्यं राजयोगस्य हठयोगस्य
यस्थितम् ।
प्रकाशितं मया सर्व प्रीतये योगिना-
मिह ॥
सध्रीचीनैरसाध्यत्वात् लिखितो न
मया हि सः ।
उद्दालकभुशुण्डाद्यैर्हठयोगस्तु यः कृतः ॥
कापालिक प्रणीतास्तु इतिकर्तव्यता-
दयः ।
लिखिता न मया ते तु श्रुतिस्मृति-
विरोधनाः ॥ [nididhyāsanametattu mayā sādhana-
saṃyutam |
yathāśāstraṃ yathābodhaṃ saṃkṣepeṇa nirū-
pitam ||
śravaṇaṃ mananaṃ caiva saviśeṣaṃ
savistaram |
bhītitaḥ ||
vedānteṣveva draṣṭavyaṃ noktaṃ vistara-
rahasyaṃ rājayogasya haṭhayogasya
yasthitam |
prakāśitaṃ mayā sarva prītaye yoginā-
miha ||
sadhrīcīnairasādhyatvāt likhito na
mayā hi saḥ |
uddālakabhuśuṇḍādyairhaṭhayogastu yaḥ kṛtaḥ ||
kāpālika praṇītāstu itikartavyatā-
dayaḥ |
likhitā na mayā te tu śrutismṛti-
virodhanāḥ || ] "
The scope of both the Yogacintāmanis, is, therefore, quite
identical so far as the above statements go, viz., the treatment of